Planētas jūrā un okeāna ūdeņos dzīvo vairāk nekā simts dažādu haizivju sugu. Protams, katra no viņiem uzturs ir unikāls, taču tomēr ir kopīgas iezīmes.
Neskatoties uz to, ka haizivis ir plēsēji, lielākā daļa no tām gaļu ēd tikai "dabiskas atlases" nolūkā, patērējot vājus vai slimus dzīvniekus. Parasti šie dziļuma karaļi barojas ar zivīm un planktonu, un daži pat ar aļģēm.
Kas ir iekļauts haizivju diētā?
Haizivis ēd tikai reizi 2-3 dienās, un dažreiz pat retāk, savukārt vienas porcijas lielums ir tikai 3-5% no to kopējā ķermeņa svara. Viņi medī tikai noteiktās drošās un pārbaudītās vietās. Dažreiz haizivis dodas medībās uz lielu laupījumu, piemēram, roņiem, kalmāriem, roņiem un citiem lieliem jūras dibena iedzīvotājiem. Lielākie pārstāvji var sekot tik liela laupījuma kā delfīns vai jūras lauva takai. Viņiem ir iespaidīga oža, viņiem tas nebūs grūti. Bet pilnvērtīgai diētai viņiem ir pietiekami daudz zivju, planktona, augu, vēžveidīgo, abinieku, rāpuļu, kā arī dažādu pārtikas atkritumu, kas ūdenī nonāk pateicoties cilvēkiem.
Kas ir visēdājs haizivs?
Tīģeru haizivs ir visēdājs haizivs, kuru zina zinātne. Viņa patērē visu, kas viņai rodas, ieskaitot putnus, bruņurupučus, beigtus dzīvniekus un pat parastās atkritumus (riepas, metālu, plastmasu, stiklu utt.). Viņu kuņģi ir veidoti tā, ka gremošanas rezultātā no tiem izdalās pietiekami daudz kuņģa sulas, kas spēj sagremot gandrīz jebkuru materiālu, ieskaitot polimērus, gumiju un pat akmeņus.
Kad citi radinieki sasmalcina ēdienu ar asiem zobiem, šī haizivju suga visu upuri norij veselu, nikni pasargājot to no citiem iedzīvotājiem.
Neskatoties uz to, ka pieaugušai haizivij ir 2400 ar skuvekli asināti zobi, kas sakārtoti divās rindās, viņi ļoti slikti košļo ēdienu. Patērētie vai nu izkrīt no mutes, vai arī barības vadā nonāk sākotnējā formā.
Vai haizivis ēd cilvēku gaļu?
Jautājums, kas ilgu laiku rosināja cilvēku iztēli. Patiesībā haizivis uzbrūk cilvēkiem tikai tad, kad viņiem pašiem draud briesmas. Un tad viņu divas asu zobu rindas spēlē nevis gaļas mašīnā, bet gan aizsargmehānismā. Protams, ir haizivis, kas ēd cilvēku, taču viņi neveic īpašas medības, bet vienkārši patērē visu, kas viņiem rodas.
Turklāt lielākā daļa haizivju ļoti reti meklē upuri tik tuvu ūdens virsmai. Viņi dod priekšroku “makšķerēšanai” kaut kur apakšā, klusās dubļainās vietās. Un tikai reizēm tie izplūst no ūdens, lai gūtu labumu no blakus lidojoša putna.
