Katrs cilvēks savā iekšpusē nes triljonus baktēriju. Kā ar mājdzīvniekiem?
Četri biologi nolēma to uzzināt. Viņu brīvā laika projekts pēc personīgas iniciatīvas ir pētīt kaķa gremošanas sistēmas mikrobiomu. Pētījums tiek veikts gan ar mājas kaķiem, gan ar savvaļā vai patversmēs dzīvojošiem kaķiem. Mikrobiome ir baktēriju un mikroorganismu kolekcija, ko mēs pārvadājam savā ķermenī.
"Tāpat kā mūs, dzīvniekus ieskauj mikrobi," saka Holly Ganz, UC Davis kaķu mikrobiomu pētniece, kas bija iesaistīta šajā Kickstarter finansētajā projektā. Tā ietekme uz veselību un uzvedību."
Par radībām, kas dzīvo mūsu kaķu pavadoņu iekšienē, ir maz zināms. Tomēr, tāpat kā cilvēkiem, kaķu iekšienē esošajiem mikrobiem ir svarīga loma viņu veselībā, tie veicina gremošanu, ietekmē imūnsistēmu un, iespējams, kontrolē aptaukošanās, diabēta un resnās zarnas kairinājuma attīstību. Gants saka: "Gremošanas sistēmas mikrobioms ir patiešām svarīgs, un tas ir diezgan sarežģīts un daudzveidīgs."
Vienā no vairākiem iepriekšējiem kaķu mikrobiomu pētījumiem kaķēnu gremošanas traktā tika konstatētas dažādas baktērijas ar lielu olbaltumvielu, vidēji augstu olbaltumvielu un vidēji ogļhidrātu diētu. Kaķi ir vieni no īstajiem plēsējiem, kuriem visizdevīgākā ir diēta ar augstu olbaltumvielu saturu, taču komerciālie kaķu barības ražotāji arvien vairāk izvēlas diētu ar augstu ogļhidrātu saturu. Šis pētījums tika publicēts tiešsaistē 2012. gada 31. augustā British Journal of Nutrition.
Tomēr, tā kā šis ir pirmais kaķu mikrobiomu tik detalizēta izmeklēšanas projekts, Gants un viņas kolēģi kaķus mīlošie zinātnieki vienkārši plānoja ziņot, ko viņi atradīs savos kaķos. Kaut arī šie novērojumi ir vienkārši, kaķu īpašnieki to praktiski izmanto, jo grupa plāno salīdzināt savvaļas, mājas un patversmes kaķus.
Cilvēku gadījumā līdzīgi pētījumi ir identificējuši dažādas baktēriju kopienas, kas dzīvo dažādās Eiropas iedzīvotāju grupās. Nākotnē Gantcs saka, ka, tā kā kaķiem ir vairāk mikroorganismu, grupa varēs sākt analizēt, kā dažādas diētas un vide ietekmē kaķu mikrobiomu un vai mikrobioms mainās, kad kaķis noveco. Katram atsevišķam kaķim ir savs unikālais mikrobioms.
Ideja finansēt kaķu pētījumu projektu, izmantojot Kickstarter, sākotnēji bija joks, taču tā tika popularizēta, jo tas izskatās kā lielisks projekts, ko darīt brīvajā laikā, saka Kalifornijas universitātes profesors Džonatans Eizens. Kopfinansējuma izmantošana atrisina finansēšanas problēmu, jo līdz šim nav bijis iespējams iegūt dotāciju šāda pētījuma veikšanai, saka Gants. "Naudu mājdzīvnieku izpētei patērē daudz aktuālāki jautājumi, piemēram, cīņa ar vēzi," viņa saka.
Kickstarter Feline Microbiome projekts jau ir palielinājis nepieciešamo minimālo finansējumu, taču līdzekļu vākšana joprojām ir atvērta, un jūs varat palīdzēt, ja jūs interesē tas, kas dzīvo jūsu kaķa iekšienē.
Lai kaķis piedalītos pētījumā, ziņkārīgam īpašniekam jāsavāc mazs, bet svaigs kaķa ekskrementu paraugs un tas jānosūta zinātniekiem analīzei. (Kaķu īpašnieki bieži vien nodarbojas ar sava mājdzīvnieka izkārnījumiem.) Pretī viņi saņems informāciju par dažādu veidu kaķu izkārnījumos esošajiem mikroorganismiem, kā arī neapmācītas personas rokasgrāmatu, kurā vienkāršos vārdos ir aprakstīts, ko tas viss nozīmē."Mēs vēlamies, lai cilvēki par to interesētos," saka Gants.
Pļāpīgiem cilvēkiem vai tiem, kuriem nav kaķu, ir iespēja sponsorēt savvaļas kaķu pētījumus vai kaķus no Vankūveras kaķu glābšanas asociācijas patversmes. Gants jau ir ieguvis izkārnījumu paraugus no 150 savvaļas kaķiem (lauvām un gepardiem) no Āfrikas, tur veicot pētījumus.
Zinātnieki plāno dot iespēju Kickstarter sponsoriem salīdzināt rezultātus no dažādām vietām. Citiem vārdiem sakot, Kalifornijas kaķu īpašnieks var redzēt Kanādas un Dienvidāfrikas rezultātus. "Mēs plānojam izmeklēt kaķu mikrobiomu desmit gadus," saka Gants. "Un mēs visi varam mazliet izklaidēties."