Vasaras sauli bauda ne tikai cilvēki un dzīvnieki, bet arī rāpuļi, kuri bieži izlien pa ceļiem un pļavām. Serpentologi uzskata, ka čūskas nekad nebūs pirmās, kas uzbruks cilvēkam. Un viņi to dara tikai pašaizsardzības nolūkos.
Instrukcijas
1. solis
Tiek uzskatīts, ka parastā odze (Vipera berus) ir visu odžu prototips. Tam ir vainagi, kas pārvērsti par vainagiem, dažreiz viena skalu rinda starp acīm un zem tām atrodas supralabial scutes.
2. solis
Pēc formas parastā odze atšķiras no lielākās daļas rāpuļu Eiropā. Tā galva aizmugurē ir diezgan platāka nekā kakls un nedaudz plakana, un priekšā tā ir nedaudz noapaļota. Kakls ir saspiests uz sāniem un skaidri nošķirts no galvas un ķermeņa, kas ir daudz biezāks nekā kakls.
3. solis
Ogu krāsa ir ļoti daudzveidīga, tomēr tiek uzskatīts, ka rāpuļi ir sudrabpelēki, gaiši pelnu pelēki, zaļgani, gaiši dzelteni un gaiši brūni. Visā čūskas ķermenī ir redzama robaina tumša gareniska josla, kuras krāsa sakrīt ar ķermeņa krāsu. Tā, piemēram, odžām ir gaiši dzeltenīgi brūna krāsa un smilšainas krāsas sloksne.
4. solis
Papildus šai svītrai odzes izceļas ar zīmējumu uz galvas. Vainaga vidusdaļu rotā divas gareniskas svītras ar neregulāriem plankumiem un domuzīmēm. Svītras iet no acu aizsargu, iet vainaga vidū, var savienoties ar līdzīgas krāsas plankumu un atšķirties, veidojot trīsstūri.
5. solis
Vairumā gadījumu rāpuļa apakšdaļa ir melnā vai tumši pelēkā krāsā. Katrā krēpā ir dzeltenīgi atsevišķi vai saplūstoši dažādu formu plankumi.
6. solis
Vipers ir arī lielas, ugunīgas, apaļas acis. Pateicoties acu aizsargiem, tie rada dusmu un viltus iespaidu, it īpaši, ja atceraties, ka nevienai citai čūskai nav zīlītes slīpa gareniska šķēluma formā. Spilgtā saulē šī sprauga saraujas plānā, tikko redzamā līnijā, un naktī tā stipri izplešas. Galvenokārt varavīksnenes krāsa ir spilgti ugunīgi sarkana.