Bruņurupucis ir aukstasinīgs dzīvnieks, kas spēj palēnināt vielmaiņu uz pusi, atkarībā no vides apstākļiem un ķermeņa vispārējā stāvokļa. Pieaugušie var bez ēdiena uzturēties līdz 90 dienām, vienlaikus zaudējot līdz 40% svara un izmantojot ķermeņa tauku rezerves. Tomēr ilgstoša dzīvnieka badošanās izraisa spēcīgu ķermeņa izsīkumu un neatgriezeniskas sekas organismā.
Visbiežāk bruņurupuča atteikums no pārtikas ir saistīts ar izmaiņām tā turēšanas apstākļos, sezonā vai jebkuras slimības klātbūtnē. Ja nav īpašu klīnisku pazīmju, nepietiekamu uzturu var izraisīt sepse, nieru mazspēja vai citi nopietni veselības traucējumi. Veicot diagnozi, veterinārārsts ņem vērā sezonu. Galu galā bruņurupuči laika posmā no oktobra līdz janvārim, reaģējot uz īsām dienasgaismas stundām, sāk ēst mazāk. Kad temperatūra terārijā paaugstinās un dienasgaismas ilgums palielinās, sākot no janvāra līdz februārim, bruņurupuči atkal ēd dzīvokli. Veseli bruņurupuči, ņemot vērā ziemošanas apstākļus, sāk ēst 1-2 dienu laikā pēc terārija sildīšanas ieslēgšanas. Ja bruņurupucis neēd, kad temperatūra paaugstinās un palielinās dienasgaismas laiks, jāveic pārbaude veterinārārsts un, ja nepieciešams, sāciet ārstēšanu. Galu galā bruņurupuču ziemošana ir saistīta ne tikai ar pārtikas, bet arī ūdens atteikumu. Tas rada tādas nepatīkamas sekas kā glikozes un vitamīnu līmeņa pazemināšanās, koncentrācija asinīs, toksisko produktu līmeņa paaugstināšanās, kas veidojas vielmaiņas rezultātā. Visnopietnākās bruņurupuča dehidratācijas un izsīkuma sekas ir aknu un nieru mazspēja. Ja mājdzīvnieks izskatās labi, bet atsakās no barības, jāpārbauda acis. Dažreiz konjunktivīts var būt bada cēlonis; ja bruņurupucis neēd, bet ir aktīvs un neizskatās novājējis, tas var būt seksuāli aktīvs tēviņš. Parasti šajā periodā dzīvnieku apetīte samazinās.